| nedzer, nepīpē un bez jūtām neskūpstās |
Aug. 27th, 2005|03:19 pm |
Jautrākie vakari atnāk tieši tad, kad tu tos vismazāk gaidi. Kad kaulos iesēdies gurdums, tu izskaties vienkārši nekā, esi uzvilcis savas mīļās, novalkātās džīnas un labprātāk atrastos mājās pie TV ekrāna ar krūzi zaļās piparmētru tējas un siermaizi(-ēm). Kad īsti nav naudas un jūs ar draudzeni vakariņām kopīgi nopērkat baltmaizi, vienu tomātu un pastēti, kas gan drīzāk garšo pēc galerta un nezkāpēc atgādina tev visas tās daudzās bēres, kurās tu esi bijis. Kad noskaņojums ir mazliet zem nulles un tu izrādi uzspēlētu entuziasmu, lai gan patiesībā galvā rēķini laiku līdz pēdējam autobusam.
Pēc bezcerību un nīgrumu izraisošiem līkločiem pa galvaspilsētas ielām tomēr nolemjat doties uz vietu, kura, lai arī zaudējusi savu agrāko šarmu, tomēr paliek par vietu ar nelielu sentimentālu vērtību kaut vai tikai tālab, ka benķi tur deltēti nu jau vairākus gadus.
Bufete. Pasūtu tēju, tomēr pēc bārmeņa apburošā un neatvairāmā smaida mazliet kautri saku:"Man lūdzu vienu alu... ar citronu." Pēkšņi viss nīgrums zudis, nez no kurienes uzrodas jautrība un mēs abas smejamies līdz vēdersāpēm. Nekaunīgi attēlojam īpatnējās, otrpus bufetes sēdošās meitenes, kas, šķiet, atnākušas divatā, bet nesarunājas un miglainām acīm raugās apkārt. Smiekli, kurus pārtrauc kāds resns, sasvīdis brits, kurš uzmācīgi pārkāpj manas privātās telpas robežas. Es pasakos dievam par saviem kaulainajiem elkoņiem un ietriecu vienu vieņam ribās tik spēcīgi, ka šis apjūk, atlec malā un atvainojas.
Kad pulkstens ir četri no rīta un manā kontā ir četri ali, dažas iepazīšanās ar cilvēkiem, kuru vārdus aizmirsu tajā pat brīdī, kad tie izteikti, mēs dodamies mājup. Nogurušas, bet kopumā lieliski pavadījušas laiku.
Neilgi pirms desmitiem uzmostos no ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) vienna klaviatūras klaboņas un, lai arī galva kā spainis un mute sausa, es klusiņām pie sevis nosmejos, atcerējusies ģeniālāko frāzi, ko kāds par mani pēdējā laikā teicis:"Ā, tu esi no tām, kas nedzer, nepīpē un bez jūtām neskūpstās." |
|