| never say never |
Aug. 17th, 2005|02:47 pm |
Mierinu sevi ar domu, ka pēc 10 gadiem man būs tikai 30, bet viņam 40, pliks galvvidus un iespējams arī neliels alusvēderiņš.
Svēti nosolos vairs nekad svēti nesolīties, jo drīz vien pēc tam, kad esmu svēti nosolījusies, ka lūk kaut kas TĀDS ar mani nu nekad neatgadīsies, tas ņem un notiek, un tad man ir jāizjūt tāds kā iekšējs kauns, ka esmu kārtējo reizi svēti solījusies un (atkal) neapzināti vai apzināti lauzusi šos solījumus (jēziņ, nu gan teikums iznāca).
Jā, un šovakar esmu ieplānojusi kopā ar savu Dumpinieku doties uz Depo vētskopas biedru pasākumu. Kāds nevēlas piebiedroties? Citādi man vienai atrasties sabiedrībā ir visai bīstami, ņemšu vēl un atkal nejauši savaldzināšu kādu vīrieti, kas akurāt nozīmēs kārtējās sirdssāpes. |
|