| naktstauriņa saruna ar kurpēm |
Jul. 27th, 2005|02:07 am |
Uzvelku pidžamu, savas jaunās, bēšīgās, bezdievīgi ērtās omīšpaskata kurpes ar spīguļojošajām sprādzītēm, paņemu klēpī Selindžeru un apsolos pēc 10 lapaspusēm doties gulēt.
Reizēm es jūtos kā tāds muļķa naktstauriņš, kurš pašnāvnieciski triecas pret gaišo logu, muķļīgi cerēdams, ka viņu kāds ielaidīs iekšā. Stulbais naktstauriņ, t.i., es gribēju teikt - stulbā anabella, tu taču sevi tikai tā nogalēsi, muļķadesa! |
|