Visam savs laiks |
Jul. 23rd, 2005|11:03 pm |
Tīri vai prasās izsaukt taksometru un aizlaist kādā lielpilsētas dzertuvē pie bufetes pasēdēt. Vienai pašai, ar glāzi kokakolas, ar tādu atturīgu smaidiņu un uz nodeldētajiem grīdas dēļiem vērstu skatienu, citādi, vienai pašai mājās esot, paliek gandrīz nepieklājīgi skumji un vientuļi.
Tomēr kaut kas neļauj bēgt. Nogurums.
Es jau zinu - visam savs laiks. |
|