| man reizēm ir tik ļoti bail |
Jul. 18th, 2005|02:13 am |
Šņakstinu iekšā arbūzu un ar pilnu muti dziedu līdzi Kā izvēlei: ".. do you think i'm sexy, do you think I really care?"
Rītu atgriežas radiators, bet man nav īstas pārliecības vai vēlos viņu satikt. Baidos, ka viņu satikusi, nespēšu pateikt, ka visam reiz jāpieliek punkts un baidos, ka vēlāk šī punkta pielikšanu nožēlošu un atkārtoti vēlēšos visu atsākt, tādejādi atkārtoti iekrītot vecajā, labajā bedrē.
Apnicis gaidīt to brīdi, kad viņš reiz atbrīvosies no savām bailēm tikt piesietam, apnicis nemitīgi pārmest, ka viņš ar mani nerēķinās un pēcāk par to izjust destruktīvu vainas apziņu, apnicis cerēt, ka reiz viņš mani no tiesas iemīlēs.
Naktīs neguļu un dienās snauduļoju. Vairs neraudu, tomēr ik pārdienu tā smagāk nopūšos. |
|