| jauns doktors, jauna kaite |
Jun. 15th, 2005|09:02 pm |
Katru dienu pa kādai grammai.
Vakar flurogramma. Šodien kardiogramma. Nākošnedēļ kompjūtertomogramma.
Visa dzīve vienās grammās un mans journāls lēnām pārvēršas par manu kaišu dienasgrāmatu.
Nekad iepriekš uz EKG bijusi nebiju, jo līdz šim biju pilnīgi pārliecināta, ka, lai nu ar ko, bet ar sirdi man viss ir kārtībā.
Ņifiga.
Nogulda mani, piesprauž klāt visādus štepseļus un saka: "Elpojiet mierīgi."
Elpoju. Atskan neritmiski pīkstieni. Medmāsiņa, kas atšķirībā no manas ģimenes ārstes un reģistratūras darbiniecēm, bija ļoti laipna, pie sevis klusītiņām, bet tomēr man dzirdot, nosaka: "Nē, nu tā taču nevar būt!" Pēc tam vēršas pie manis ar jautājumiem par to, vai man nav nekādu problēmu ar sirdi, vai nekad iepriekš nav veikta EKG un vai mani nenomoka sāpīgi dūrieni sirdī.
Aparāts tiek iedarbināts vēlreiz un neritmiskie pīkstieni atkārtojas. Māsiņa vēlreiz pārjautā par problēmām uz sirdi uz ko atkārtoti atbildu noraidoši. Sirds aritmija. Galīgo slēdzienu pēc rezultātu izpētes tomēr teiks kardiologs. |
|