| Munameģis |
May. 7th, 2005|11:36 pm |
Viņš šodien zvanīja četras reizes. Es saskābstu, jo man tik ļoti gribas un negribas skriet viņam pretī. Pašlepnuma cīņa ar vēlēšanos atrasties viņam līdzās un šī nezināšana uz kuru pusi rauties kaklā iedzen lielu, sāpīgu kamolu, bet viņa :"Es tik ļoti vēlos tevi blakus...", tā dīvaini iedzeļ sirdī, lai gan tieši to vienmēr esmu ilgojusies dzirdēt. Es reizēm no tiesas ienīstu to, cik ļoti daudz viņš man nozīmē un neciešu arī to, ka nespēju un nevēlos no šīm jūtām atbrīvoties.
Nolemju, ka nebraukšu - pa pusei aiz ietiepības, neraksturīgi lielā pašlepnuma un pa pusei aiz neizsakāmi lielā fiziskā un emocionālā noguruma.
Aizvediet mani uz Munameģi, bet ja ne, tad vismaz pie jūras - es jūtos iztukšota. |
|