| klipu klapu |
Apr. 14th, 2005|08:56 am |
Īsi melni svārciņi, mazas klikatu kurpītes un spilgta, slaido augumu izceļša jaciņa.
Izskatos, protams, fantastiski (kā nu ne, kājas taču man no ausīm augot), bet jūtos kaut kā mazliet neveikli, neierasti, varētu pat teikt - ne savā ādā. Katru soli speru piesardzīgi, nedroši, bikli.
Laikam jau man vienmēr būs lemts būt tai meitenei ar īsajiem matiem, tai nesievišķīgajai, tai puiciskajai. Bet es nesūdzos. Man ir labi, kā ir! |
|