| Bābiešloģika |
Apr. 7th, 2005|12:38 pm |
Vakar kāds paziņa pastāstīja man nelielu atgadījumu iz dzīves, kas, viņaprāt, spilgti ataino sieviešu loģiku, bet, manuprāt, spilgti ataino bābu loģiku (nē, tas nav viens un tas pats).
Kaut kur, kaut kad, kaut kādā miteklī notiek pasākums par godu kaut kam. Ierodas puisis ar ziediem, bet viņa uzšāvēja (lasīt - draudzene) vēl nav ieradusies, tālab ziedus viņš ievieto vāzē (kam gan gribas dabūt pa koko par novītušu lakstu dāvināšanu!).
Uzšāvēja kavējas un visiem pasākuma dalībniekiem sāk gurkstēt vēders, tālab puķu puika tiek deleģēts kā pārtika sagādnieks un dodas medībās uz tuvējo lielveikalu.
Puķu puikas prombūtnes laikā ierodas uzšāvēja un, ieraudzījusi vāzē ziedus, uzreiz taujā par to, kam tie pieder. Nesagaidījusi beigas izskaidrojumam, kurš sākas ar "tās ir tava vīrieša puķes", viņa izpleš acis, savelk seju pūķim līdzīgā izteiksmē un skaļi izdara secinājumus. "Ak tad tā, tātad viņš bija atnācis ar citu (retorika), ar citu (viņu pārtraukt ir neiespējami), cūka, es to zināju, cūka, un viņš tai palaistuvei vēl puķes uzdāvināja (gandrīz raud), cūka. Un kur viņš ir tagad? Cūka! Noteikti aizveda viņu vakariņās, cūka!"
------
Mīļie vīrieši, tikai tagad neizdarīsim pārsteidzīgus secinājumus par to, ka sievietēm nedrīkst dāvināt puķes. Drīkst un vajag, nē, nu patiesībā jau tas ir obligāti jādara, bet iesākumam atrodies kādu normālu sievieti, nevis guļaties virsū trakām, paranojas māktām bābām. |
|