Taa nu es atkal esmu te. Vakardien piemetaas smieklu leekme un ja taa nebuutu bijis mana diena raadiitos gauzjaam slikta. Bija jaaraksta ieskaite uz kuru nebiju sagatavojusies un kameer atcereejos kaut ko nebuut, laiks jau gaaja uz beigaam un taa nu sarunaaju ar pasniezeeju vienu labu norunu, ne gluzji norumu, bet katraa zinjaa kaut cik pretiimnaakosha saruna man izdevaas. :] Kaut mazliet atviegloju sevi. Bet nu tas neko daduz nemaina. Bruuu, negribu par to nemaz daudz runaat.
Vakaraa ar Liigu. Shodien liist un liist. No riita paspeeju uz mikrinju normaali, taa, ka dabuuju apseesties, nekaa vakar, kad bija jaastaav kaajaas. man gan blakus apseedaas taads onka, kursh visu laiku kaut ko dungoja un atrodoties blakus bija sajuuta,ka vinjsh kraac, fui, kaut kaadaa meeraa pretiiguma sajuuta uzmaacaas.
Nezinu, ja man shodien nebuus maaksla, tad sabrukshu, man gribas pabeigt to darbu un next reizi njemt uz maajaam. Maajaas iesaaku arii vienu darbu vakar, tiaki uzskiceeju, bet raadaas, ka ar triepieniem taisiishu. Vispaar jau tas jaunais iekaartojums labi iet pie sirds. Sarunaaju, ka tad,kad atvediis manu veco gultu es iekaartojumu nemainiishu.