es it kaa ieprieksh kaut ko saaku nojaust taadaa virzienaa un jau vispaar sarunaajos distanceeti, nu taa staastot, lai cilveeks tikai ne...nu un tagad ir noticis, tas ko es baidiijos, vinjsh manii ir iemiileejies, atzinaas man un es pilniigi biju paralizeeta.Vinjsh esot reaali nomociijie, jo naktii vinjsh domaajot par mani, visur apkaart redzot manu seju, esmu tik tik..zjilbinosha, skaista, briinishkjiiga utt... Esmu tagad arii atgaajusi, es neko nevaru sev padariit, bet man tas viss izraisa smaidu un sakvaardu-"mmiiizjee!" Un ko lai es tagad daru??? Es nekad nespeeshu pateikt to pashu, noteikti ne vinjam, vinjsh man patiik tikai kaa draugs un arii tad reizeem nogarlaiko...vinjsh ir daduz par vecu priesk manis!