es dziedaaju un smeejos, lietus laases krita, auleekshija lejup un sliideeja paar vaigu. Aatraak un aatraak taas noriteeja paar vaigu ar lielaaku joni, un teju jau vairs esmu tikai es un lietus.... Es viegli pasmaidiiju. Ieksheji es vispaar smeejos, bet tas jau nekas. it visu laiku taa pastaav blakus un es citaa pasaulee dziivoju, nomatter, kaads atbildeeja.

es "uzlikshu"mazu hennas ziimeejuminju.
izmekleeju kaadas ir cennas tempera un akrila kraasaam, taa nu aptuveni nonaacu pie izveeles veikala, kursh riit iekasees manu naudiinju:]]