Un tad, kad ir noskaņojums nīgrais vai nedaudz pret Mēnesi gaudojamais, sabiedriskajā transportā visi izvairās sēdēt blakus. Tā tas transports pieildās, bet viena vieta paliek tukša un beigās tur protams apsēžas kaut kāds homo sapiens, kas liek vēl vairāk sanīgroties, jo tas vai nu ir pārāk liels un izplešas ne tikai pa savu vietu, bet arī kaimiņa, liekot savas treknās rokas uz kaimiņa skalu rokām; vai arī ir kaut kāds jokains lūriķis, kuram obligāti ir jālasa tieši tā grāmata, ko lasa blakus sēdošais; vai arī viņš ož pēc dajebkā, kas bakus sēdētāja nāsij ir nepatīkams.
Vot, žiznj! |
