Klementīne - 25. Septembris 2006
|
| ||||||
Tik šausmīgi daudz visa. Daudz filmas. Daudz ļaužu. Daudz domu galvā. Un cilvēki ir jocīgi. Es pat teiktu, ka pārāk (ou, džīzas! Es palieku laba un dēvēju viņus tikai par jocīgiem, ne vairs stulbiem). Kaut kā pēdējā laikā gadās arvien vairāk atgadījumu, rīcību, kam nemāku atrast attaisnojumus, kaut gan tajā ziņā pati sev šķietu liela speciāliste. Ak, es varbūt būtu laba advokāte? Nē, man patīk iedziļināties no abām pusēm. Tad jau tiesnese. Un joprojām! Kurā brīdī draugs paliek nedraugs un kāpēc sāk šķist neinteresants? Ha, tikko pati iedomājos! Varbūt viss krējums tiek nosmelts un paliek tikai vājpiens? Tb. - viss ņemamais tiek paņemts. Viss, kas bija kopīgs, tiek izsmelts un paliek divas dažādas dzīves, ja piestrādātu nedaudz, nekas jau varbūt nepazustu, ne? Nez, cilvēkam slinkajam tas visbiežāk gan šķiet nevajadzīgi. Meži ir plaši, pļavas ir skaistas, zāle ir zaļa un apkārt tik daudz divkājaino. | ||||||
comments: pagories |
Klementīne - 25. Septembris 2006
|