Ai, man ir pazudis nevainojamais miegs!
Tagad par laikiem, kad guļot nedzirdēju ne kaimiņus aiz sienas, ne kaķi trakojot, vien varu nopūsties un nogrozīt galvu, kā vieda sirmgalve. Un tas stāsts par smokošo klasesbiedreni vasaras nometnē? Kad es varēju mierīgi gulēt netraucētā miegā un mani nevarēja pamodināt pat teltī blakus guļošā klasesbiedrene, kas pamanījās guļammaisā apgriezties otrādāk, smakt un kliedzot sapulcināt ap sevi teju vai visus nometnes dalībniekus? Toreiz man likās, ka pat gadījumā, ja sāktos karš, es laikam visu nogulētu.
Bet nē! Izrādās, ka es mostos pat no viena sprādziena, kur nu vēl vesels karš?! Un vispār, kas tās par lietām, ja naktī sprāgst mašīnas? Geto kaut kāds? Maskačka? Fig! Bet visai sireāli tobrīd likās tas viss. |
