Pati sev visu laiku meloju. Sastāstu muļķības, noticu un tad dzīvoju sapņu pasaulē. Tad paklūpu, ieraugu patiesību un saskumstu. Pēc kā skumjas ilgst apmēram nedēļu lielākās vai mazākās devās. Jā, un tas riņķis taču nebeidzas.
Tātad no kļūdām es arī nemācos.
Un vēl es neturu sev dotos solījumus. Uz universitāti atkal nebiju, pie friziera atkal nepierakstījos un darbā man ir sakrāta slinkumkaudze, jo solījums par "šodien čakli pastrādāšu" nedarbojas. Un tas tikai šīs nedēļas laikā.
Vispār tāds naivs un pamuļķs cilvēkbērns, bet tautās runā, ka man esot baigais raksturs. |
