Skatoties vecās bildes, dažu brīdi var līdz asarām nosmieties. Bet toreiz gan nenāca smiekli. Un apģērbs, stils, frizūras - viss toreiz likās tik superīgs un labs, nemūžam nebija domas, ka kādreiz dzīvē par to nāks smiekli. Smiekli līdz asarām...
Pāršķirot pāris gadus uz priekšu, atkal nākas atcerēties visus trakos pasākumus. Pasākumu ar laivu diedelēšanu vēlā vakarā; ar laivu braukšanu nakts vidū; ar telšu celšanu pilnīgi nezināmā vietā uz kaut kādas salas; ar mošanos no izmisīgas telts raustīšanas un bļaušanas: "ei, cik jūs ilgi tur vēl gulēsiet?" un šņabi tējas vietā; un laivu braucieniem uz kaut kādu čumošno veikalu, kuru beigās tāpāt nedaudz apzog; ar šmidra izgudrošanu; ar, ar, ar...
Un klases pārgājieni, tad vēlāk jau dzerstiņi darbā un ģimenes izbraukumi.
Man nepatīk fotogrāfēties, bet bildes patīk skatītes. Un taustāmā veidā, sakārtotas albūmos. Tagadne VS pagātne = nu skaisti taču! |
