shodien, braucot sabiedriskajaa transportaa, uz kaadas izraades pamata, saaku veerot cilveekus. cik gan daudz ir dziivo galju... pl. tikos un tikos mees pamostamies, pl. tikos un tikos esam darbaa, pl. tikos un tikos mums ir pusdienlaix, pl. tikos un tikos mums ir darba laika beigas, pl. tikos un tikos mees esam maajaas, pl. tikos un tikos mees ejam guleet un atkal pl. tikos un tikos celjamies... uzhaznjix..., bet patiesiibaa laikam mees visi taadi esam lielaakaa vai mazaakaa meeraa. dziivojam peec standartiem... it kaa jau gribas domaat, ka es neesmu, bet, ja nu... kaa atskjirt, kas es esmu dziivaa galja vai vienkaarshi dziivoju saplaanotu dziivi...
tomeer gribas domaat, ka laikam veel neesmu... pietiek gan spontaanu ideju, gan dazhaadu lietu, kas manu dienas pierasto rezhiimu neveersh tik galjisku... |
