| sirdspuksti no netālās realitātes, tavs stāvs, tavs skūpsts man uz pieres. nekas jau nenotiek, nekas jau nav. es nemaz negribu, un lielākā mana gribēšana ir realitātē neizpaužama, un ja pat tā notiek un izpaužas - man tā ātri pāriet. ilgākais 11 mēneši. bet kaut kas viss tajaa ir patiesi valdzinoš - tā runāšana caur puķēm, tā siltā roka un acu zīlīšu šautās bultas. bet nekas jau nenotiek, nekam arī nevajadzētu būt, tikai man liekas, ka es sajūtu tavus sirdspukstus,kaut kad vakaros no netālās realitātes. |