dodoties mājās chetros no rīta, augstpapēžu kurpes nav pats labākais ceļa biedrs, it sevišķi,ja jāiet 4km pa ljoti vecu caurumainu asfaltu. biju bruņojusies ar apskaužamu apņēmību,taču,kad priekšā pavīdēja divu lielu suņu silueti...dūša saskrēja papēžos(pietam spicos). nācās zvanīt uz mājām,lai pēdējo kilometru man atbrauc pretī ar mašīnu,par ko braucējs īpāši laimīgs nebija.
bet vakars, naksniņa un saulēkts bija ļoti jauks, kā burvīgs noslēpums,kurā dalīties ar kādu īpašu cilvēku.
Dzīve ir brīnumaina! |