neiedomajāmā ātrumā,ķēdes reakcijas laikā, mūsos sējas neizsakāms naids. es tieku aizskarta, niknumā savas dusmas nododu nākošajām-bezvainas vainīgajam,kurš stafetes kociņu nodod tālāk.

kāpēc mums tik ļoti patīk vārdzināt vienam otru? pret mīlestību mūsos ir iestrādāta zināma aizsardzības sistēma, mēs taču neiemīlamies katrā,kas mums izdara,ko labu?!

man ir ļoti trausla nervu sistēma. kaut vai ar neglaimojošu skatienu pret man tuvajiem, var uzdzīt drausmīgu nepatiku. tajā brīdī es nedomāju,ka viņi taču paši sevi var aizstāvēt. ļoti labi saprotu Šekspīra lugu jēgu,jo tā saistās ne tikai ar 2 hearts love,bet gan ar vesalas dzimtas cieņu un mīlēstību vienam pret otru. nekad sevi neesmu iedomajusies kā Džulietu, drīzāk gan kā Merkucio.jā, es varētu izliet asinis atriebes vārdā.

bet mēs neatrodamies 13.gs. manai gjimenei nav otra gjimene ienaidnieks. tad kāpēc, manī ir vēl joprojām saglabājies šis arhaiskais atriebes spīts. varbūt man atsākt lasīt bībeli? varbūt nākošreiz man pagriezt otru vaigu? gan jau dievs pēc tam noliks visus savos plauktiņos?!

bet dievs taču ir miris, vai ne? tad jau sanāk,ka mums pašiem ir jasaliek viss un visi pa plauktiņiem.

neiedomajāmā ātrumā,ķēdes reakcijas laikā, mūsos sējas neizsakāms naids. nekad neticiet jūrai, suņiem un veciem cilvēkiem, jo īpaši pēdējiem. veci cilvēki ir vārgi,viņiem ir nepieciešama enerģija un man ir pamatotas aizdomas,ka viņi šo enerģiju iegūst izraisot pret mūsos negācijas. viņi sadomā visādas melīgas lietas un ne ne dod dievs,tu mēģināsi labot viņu kļūdas, jo "shodien ir 7diena, neāzē mani!" un tas jau nav nekas,bet kad sākas visādi no pakaļas izzīsti apvainojumi un fakti. tie nu dien aizskar.

bet ir risinājums! es jau tagad sākšu krāt naudiņas laimīgām dienām ASV pansionātā, vienā tādā biju - sēž večuki un vecenītas,ierauj pa kraķītim, uzspēlē kārtis, sabļauj uz jauno māsiņu un netraucē saviem bērniem ar savu dotage.

un nebojāsim viens otram nervus, dienu un mēnešus. davai buģim žit družna?