stiga

"kad pieticības sivēni
urkšķ mīļi pie rudzu miltuma
tad sirds tā kā sivēnmāte
vaļājas saules siltumā

tad priecīgu smieklu skaļums
neīsti skan un slāpēti
tad bēdu un sāpju dūrieni
aizdzīst neizsāpēti

lai dzīve kā stāvošs dīķis
nekļūtu klusa un iegluma
cik dvēselei vajag smaguma
cik dvēselei vajag viegluma

cik vajag? nāc paskaties brīnumā
kur blakus mauriņam čaklajam
kāda sēkla asnu dzen
cauri asfalta paklājam

nāc brīnies! dzīvību nespēj
nospiest nekādi smagumi
mazs asns asfaltu salauž
mazs asns vēl sīks un sagumis

bet drīz viņš pret sauli atliecas
un zaļās ugunīs iezibas
lai katra dzīvība pieteic
tā pasaulei savas tiesības

kas nesaprot šodien, sapratīs rīt:
laimi nevar piespraust kā žetonu
laime ir - dzīvību dzīt
tā kā asnu caur betonu

lai vienmēr zem ikdienas smaguma
liela augšanas cīņa ir jūtama -
tik cilvēkam vajag viegluma
tik cilvēkam vajag smaguma"

/I.Ziedonis/