Es negribu domāt, ka man atkal ir uzbrucis kāds vīruss, bet visi simptomi par to liecina. Caurvējos laikam būšu stāvējusi. +pavasara nogurums +nogurums no skolas darbiem rada to, ka esmu sevi pilnībā nomocījusi. Problēma vien tā, ka jāturpina mocīt tālāk, jo kaudze darbu, kas tuvākajās dienās jānodod. Un nepatīkamākais ir tas, ka tā visa dēļ garām jāpalaiž daudz foršu lietu, notikumu, pasākumu. Jāupurē, lai noturētu atzīmes, jo mans cītīgums un vēlēšanās visur visu izdarīt ideāli beidz nost. |
Ai, nu kāds dators, kādas mācības? Tieši man pretī aiz loga jau pāris minūtes gozējas milzīga, spilgta varavīksne - tāda, ka visas krāsas var saskaitīt. Pārējais apmācies tumšs, tumšs, varbūt pat, ka jau sāk līt, bet no otras puses saule. Paskatos tālāk - visiem kaimiņiem zied ābeles un citi koki, ārprātīgi skaisti tas viss kopā. Šis ir laiks, kas manī iedveš miljoniem tauriņu, liek smaidīt un priecāties tāpat vien. Plaukst un zaļo un smaržo! Stimuls sēdēt naktīm pie darbiem, lai beidzot varu visu pabeigt un baudīt visu, kas baudāms! Un tā varavīksne, milzi varavīksne tur joprojām ir! (: |