Esmu nokritusies svarā tik ļoti, ka man vairs neder nevienas bikses. Tāpēc tagad brīvo laiku pavadu, remdējoties apģērbu veikalu apskāvienos. Nezinu, varbūt tā ir bijis vienmēr, bet es to pamanu tikai tagad, taču liekas, ka mana dzīve šobrīd ir kaut kāda filma, kurai ir pat savs soundtreks. Tas par to soundtreku ir pats dīvainākais, jo, lai kur es arī ietu, lai ko es domātu un darītu, mani pavada dažnedažādas dziesmas par attiecīgu tematiku. Tā kā seriālos, kad to varoņi nogrimst pārdomās, pastaigājoties, piemēram, pa veikalu, un fonā skan konkrētās sērijas tituldziesma. Tieši tā šobrīd notiek ar mani, ik uz soļa. Visur. |
ak, nu. Uzaiciniet mani kāds ciemos un kārtīgi samīļojitet/sabužiniet. Tā, lai es varu ne par ko nedomāt. Tā, lai ir forši, jauki un prom no visas ļaunās pasaules. |
Atkal jau! Tas soundtreks! |
(*&^$%*((*&^%$%%^*()()(*&^$^&*()(*&%$%^&()(*&^%$&*()(&%#_&*(&$$#@$%&*^*^% aaaaaaaaarhg. |
Es pat nevaru izstāstīt, cik ļoti mani tracina, ka ir lietas, kuras nevienam nedrīkstu teikt. Riebjas kaut ko paturēt sevī. |