What goes around comes back around.
Šovakar sapratu, ka man patīk braukt vienai mašīnā pa laternu izgaismotām, tukšām ielām. Būtu man krutāks un uzticamāks auto, izbrauktu vēl kādu lieku loku, galvas izvēdināšanai. Jā, tās laikam ir manas zāles laiciņam tikai ar sevi un neko citu. Īpaši, ja nav jādomā par citiem satiksmes dalībniekiem, kas velkas/brāžas garām un veic dažādus dīvainus manevrus, ir tikai nakts, es&mašīna. Patiešām lielisks veids, kā atrauties no visa apkārtējā, pavizinoties, klausoties radio un dziedot līdzi vai gadījumos, kad radio nevēlas ieslēgties, vienkārši skaļi dziedāt. Šovakar manējā bija "Black velvet", dziedāju dziedāšanā un dziedāju arī mājupbraucot/braucot. Arī dziesmā ir kaut kas īpašs, baigais spēks. Fakts, kas man patīk jaunajā dziedāšanā, pat ļoti, ir tas, ka tieku pie dziesmām, kuras pati nebūtu iedomājusies uzmeklēt, bet kuras man jau no pirmā brīža trakoti ļoti iepatīkas un labi sanāk, līdz ar to gribas dziedāt un mēģināt vēl un vēl. Beidzot sāku atrast kaut ko savu, nevis vienkārši kaut ko.