Ārā traki snieg, bet es tikmēr, ietinusies siltā segā, sapņoju par siltajām zemēm. Noskatījos Mamma mia!, vēl arī pārskatīju Grieķijas ceļojuma bildes un sapratu, ka tur es gribu atgriezties. Un ne reizi vien. Manuprāt, pasakaina zeme, un neapšaubāmi ceļojums uz turieni ir mans mīļākais no visiem.
|
Tad nu tā. Visu šo dienu biju praktiski neko nedarījusi, par vienīgo izdarīto lietu varētu nosaukt Mamma mia! noskatīšanos. Vakarā manī bija sakrājies diezgan daudz enerģijas, un nemanot es to izliku, iztīrot visu (!) pagalmu no sniega. Man vienkārši gribējās kaut ko izdarīt, sākumā izgāju vienkārši pakavēt laiku brālim, kurš iztīrītu ārprātīgi piesnigušo pagalmu, bet tiklīdz paņēmu rokās sniega lāpstu, lai cik tas neskanētu ironiski, man iepatikās šķūrēt sniegu. Sniega suns priecīgs skraidīja apkārt, skraidīja pa piešķūrētajām kupenām, lēkāja un ālējās. Snieg, protams, ārā brīnišķīgi skaisti, nav arī vairs tik auksts. Tikai mani biedē solījums, ka turpinās snigt līdz pat rītam. Labi, ka man vēl ir brīvdienas un nekur nav jāiet, jo pamazām mēs sākam iesnigt gluži kā tādā Sūnu ciemā. Forši, ka šogad ir ziema, tas patiešām ir forši. Vairs jau īsti nezinu gan, vai par to priecāties vai nē, jo šobrīd tā vairāk atgādina stihiju, un pavasari es gaidu daudz vairāk kā vēlos turpināt baudīt ziemu. Es jūtu, ka vismaz šonakt es ļoti saldi gulēšu. (: |