Ak, Dievs, ko tik es neatdotu par tik pat labām sajūtām un tik pat skaistiem vakariem! ^^ Piespiešanās klāt, samīļošana, tavas smaržas ieelpošana, lai vēlāk, gulēt ejot, to atminētos. Patiesībā man pat negribas izplūst garā apcerē par to, kā un kas bija, gribas noklusēt un paturēt sevī. Kaut kā līdzīgi situācijām, kad mazi bērni dabū kaut ko, ko jau ilgi kārojuši, kaķēnu vai konfektes, vai vēlnezko sen kārotu un tad negrib nevienam pat rādīt, dalīties, kur nu rokās dot. Lai nepazūd, lai neatņem, lai nenosmērē vai neapskādē. Nu tad man šobrīd ir līdzīgi, gribas saritināt to sajūtu, paņemt plaukstās un bužināt, sasmaržot. Bet vienai pašai, nevienam citam pat nezinot. Kā izpakojot dāvanu vienatnē, lai nebūtu sajūsmā jādalās ar pārējiem. Vai lai vienkārši varētu muļķīgi smaidīt, nekautrējoties par bērnišķo prieku, ko var sagādāt vienkāršas un ikdienišķas lietas. (: Ak, jā. Tiesību atzīme=prieciņš! (: I fell in love, in love, |