Chasing cars
Patiesību sakot, es vēlos, lai izlaidums paiet ātrāk un nevarētu teikt, ka es to ļoti gaidītu. Šobrīd mans viskvēlākais sapnis ir satikt tevi un bezrūpīgi atpūsties, otrajā vietā ierindojas sēšanās jebkādā transportā (velosipēds gan nebūtu vēlams) un došanās uz laukiem, bradāšana pa zāli basām kājām un mūžīga laiskošanās, peldēšanās, saldējums katru vakaru, šūpuļtīkls, vēlreiz peldēšanās. AK, un kad es par to visu domāju, man acu priekšā uzburas skats, kurā skaistākā vieta uz pasaules mirguļo saulrieta krāsās, mēs, saģērbušies peldkostīmos, paņēmuši dvieļus un citu atribūtiku (varbūt kādam ir peldriņķis, hehe), ap pus9 vakarā dodamies lejup no kalna, ķiķinādami un smiedami par dienā piedzīvoto. Kāds ātrāk, kāds vēlāk ar lielu blīkšķi ieveļas ezera ūdenī, kas vakaros ir silts kā piens un rāms kā spogulis. Peldam, šļakstinamies un smejamies, līdz mums vairs nav spēka un tad piekusuši un izmirkuši veicam grūto ceļu kalnā augšā. Mājās tēja pie vecā koka galda ar skatu uz ezeru un govju maušana tālumā aiz gravas. Tā ir vasaras burvība, tāda maģiska un noslēpumaina. Manējā!