lietus
Tūlīt dodos uz Pēdējo zvanu, lai gan diezgan negribas - liekas, ka tas pasākums šoreiz ir lieks. Bijām ar klasi no rīta Dobeles ceriņdārzā, smuki jau jā, tante dīvaini stāstīja, smējāmies ar Cēzi par Pavēles izteiksmes joku.
Un es dungoju pie sevis Keriju un tad kaut kā pamazām saprotu, ka tas nebija tā pat vien, to tiešām pēc manām iekšējām emocijām varētu pielīdzināt lidojumam, tik viegli un skaisti tas nāca. Atkārtošos jau kuro reizi, bet vienmēr esmu gribējusi nodziedāt tā, ka kādam sariešas asaras un man tas izdevās pat ar uzviju.
Pārsteidz vidējā atzīme - 8.53, nekad mūžā man nav tik augsta bijusi. Bet es priecājos! (: