Šogad tā savādi man viss- salīdzinājumā ar citiem gadiem, es daudz stiprāk izjūtu pavasara atnākšanu. Katra šīgada gadalaika tipiskākā iezīme vai notikums manī atstājis milzu iespaidu, es izjutu ziemu kā vēl nekad, kad putina aiz loga un mazas sniegpārslas krīt laternu staba izgaismotā līnijā, tagad šķiet, ka es vēl nekad, nekad mūžā nebūtu pa īstam redzējusi pavasari, jo tas viss manī mostas tā, kā vēl nekad iepriekš - es redzu ikkatru plaukušo pumpuru un ziedu, ieelpoju katra koka radīto svaigo smaržu, katru saulrietu redzu citādāk, nekā iepriekšējos gadus un man gribas to paturēt sevī uz visiem laikiem! Es braucu gar mežu ar riteni, ieelpoju dziļi, dziļi, samiedzu acis pavasara saules staros, priecājos par putnu čivināšanu un smaidīgu līdzbraucēju. Šodien gan bija netipiski karsta pavasara diena. |
Laikam vienkārši sirds vaļā. Tāda laba sajūta pārņēmusi. Un Kerija - es gaidu, bet tomēr man bail, un es ļoti gribu, lai man izdotos, gribu garu kleitu un daudz iedvesmas tajās pāris minūtēs, kas man tiks dotas. |