The promise
Pēc ļoti ilgiem laikiem klausos Girls aloud. (:
Man ir tik ļoti galvā pavasaris, ka es NESPĒJU pieķerties nekam, vienkārši liekas, ka mācīties būtu pretdabiski! Esmu mājās jau vairāk kā stundu un viss ko es daru - elpoju svaigo, caur logu plūstošo pavasara gaisu un domāju, ka jāiet braukt ar riteni, vienkārši nevaru pieķerties ne angļu valodas prezentācijai, ne kam vispār. Par literatūras grāmatas lasīšanu nemaz nerunājot, netipiski man, bet jau nokačāju atlantā pārstāstu un, izmantojot savus tēlošanas talantus, klāstīšu, ka pati esmu vien lasījusi. Brīvdienas jau ir ieplānotas tā, ka ālēšanās vien tik prātā - 5dien būs negulēta nakts un 6dienas nakts būs pusgulēta, jo Postā Diskovakars un jau vakardien matemātikas stundā, kad pieķēru sevi vispār nekoncentrējamies darbam un vienkārši pārrakstot visu to, ko skolotāja pie tāfeles rēķina par lodi (akdievs, gandrīz pēc mēneša jau ir eksāmens! :/), es domāju par to, ko vilkšu 6dien, jo man ļoti patīk šādi diskopasākumi un es lieku cerības uz foršu mūziku, piemēram, Abbu.
Un vispār, man prātā ir pārāk daudz citu domu, lai pievērstos mācībām. Tas gan nav īsti labi, jo eksameni strauji tuvojas, taču ārā ir pārāk pavasarīgi. Patiesībā, mūsu trakās prognozes par to, kā būs sēdēt skolā pēc tik forša brīvlaika ir piepildījušās - es katru dienu īdu par to, cik man ļoti negribas iet uz stundām, tik traki man nevienu gadu nav bijis. Laikam vainīga brīvības sajūta, kas mani šogadpārņēmusi vairāk kā nekad. Šobrīd, piemēram, man, klausoties The promise, gribas iet ārā, sačirkotiem matiem un saulesbrillēm un vienkārši braukt ar riteni vai sēdēt dārzā, bet es ļoti centīšos piespiest sevi uztaisīt angļu valodu.
skan: |
Girls aloud - the promise |