Šodiena sākās ar izmisīgu melna bmw īpašnieka zvanu un lūgumu ātri aizvest līdz skolai, jo nav pieejama garāžas atslēga. Tā nu es zibenīgi pl. 8.20 izlēcu no gultas un pateicoties faktam, ka tētis atradās mājās, steidzos uz Strazdu ielas pieturu. Biju saburzīta un tikko cēlusies, kaut kā prātā ienāca doma, ka jābrauc prātīgo, jo ja nu kaut kur ir policija? Un tiešām, mani pēc 30 sekundēm apturēja kaut kāds inspektors kāviņutur un, apskatījis manu nožēlojamo skatienu un vadītāja apliecību, ļāva doties tālāk. Pēc 3 minūtēm es, veicot atpakaļgaitas manevru, gandrīz taranēju vēja spārniem lidojošu pasta mašīnu, tas gan bija baisi. Mācība būt uzmanīgākai. Tad bija dziedāšana - tā jau labi, forši, jāa, bet dažbrīd man liekas, ka es par maz cenšos. Lai gan cik tad vēl, ja pēc stundas esmu bez spēkiem un šķiet, ka tomēr daru visu. Aaaij. Mājupceļā es kārtīgi pagulēju, un jocīgi, ka mašīnāgulēšana likās kā 5min snaudiņa, lai gan tā bija 40 minūšu gulēšana. Vakarā mēs devāmies dievīgā pastaigā. Silts gaiss, pavasarīgas drēbes, smaidīgi cilvēki. Vēlāk es aizsūtīju e-pastu savai Kanādas krustmātei, kurai beidzot ir internets un mēs varam sazināties elektroniski. Parocīgi, jo šī vēstule sanāca ļoooti gara. Domāju, viņai būs priecīgi. (: Un vispār - man ir sasodīti labs garastāvoklis! Ir sācies brīvlaiks, ārā pa dienu ir +14 un esmu visnotaļ apmierināta ar dzīvi!
|
Takas malā zāle glāsta Slaidas, brūnas, basas kājas. Es jūtu kā tuvojas vasara straujiem, ātriem soļiem! Apauj kājas, aizvedīšu, |