Uzliku modinātāju un iedomājos - diez man rīt pietiks apņemšanās piecelties, neatliekot modinātāju par 10, tad vēl par 5 un beigās jau par 2 minūtēm. Šodien es kārtējo reizi pārliecinājos, ka no fizikas neko nesaprotu, kad stundu nemierīgi tramdoties asistēju puikām (smieklīgs vārds :D) viņu fizikas eksperimentložmetēja mini versijas - kartupeļmetēja izveidē. Mazliet laikam tomēr tur nosalu, tagad kakls tāds savāds. Izbraukājos, izvadāju mammu, un par pārsteigumu un neattapību sev, 2x braukalēju bez gaismām. Diezgan stulbi, jo neviens man neuzmidžināja un nelika noprast šo faktu + es vienmēr lepojos ar to, ka gaismas neaizmirstu ieslēgt un blablabla. :D Nu neko darīt. Labprāt izklaidētos divatā mīlīgi, ar draudzenēm vai vienalga kā, vajadzētu taču nosvinēt brīvlaiku, BET man rīt, protams, jau 11tos ir dziedāšana, tā ka viss atkrīt un diezgan stulbi tas ir. Bet nu, nezinu vai vispār uz kaut ko fiziski būtu spējīga, jūtos ļoti nogurusi. Gribēt ir viens, spēt ir kaut kas cits. Redzēju atlidojam un skaļi kliedzam dzērves. Ārā pavasarīgs gaiss. Uz pēdējā ledus gan vēl redzēju ekstrēmus zemledus makšķerniekus, bišķi traki cilvēki. Galvā skan Plūme. Ļoti pavasarīga mūzika. Patīkama, noskaņu, viegla. (:
|