Vakardienas trakums/šodienas trakums
Smieklīgi, ka gāju gulēt ar domu, ka "vai cik labi, ka jau kādu laiku vakaros varu mierīgi aizmigt un mani vairs nemoka bezmiegs". Un es aizmigu, hm, ap kādiem 5iem no rīta. Lai kā man sāpēja vēders, līdz pēdējam biju apņēmības pilna doties uz 0to sportu, bet beigās, kad tētis jau bija mani gandrīz nogādājis galapunktā, viņam nācās mani vest atpakaļ, jo sapratu, ka labāk nepaliks un skriet/lekt/vingrot man būs vislielākās mocības.
Tā nu es sēžu mājās, jau kuro dienu īdu kā tāda mazā nabadzīte un netieku vaļā no kaitēm. Vajag pavasari, es to jūtu ar visām savām maņām!
Beidzot es literatūrā, pateicoties izvēles literatūras opcijai, izlasīšu Meistaru un Margaritu.
Tā nu es sēžu mājās, jau kuro dienu īdu kā tāda mazā nabadzīte un netieku vaļā no kaitēm. Vajag pavasari, es to jūtu ar visām savām maņām!
Beidzot es literatūrā, pateicoties izvēles literatūras opcijai, izlasīšu Meistaru un Margaritu.