Save the day
Šodienas koncerts pansionātā padarīja dienu visnotaļ depresīvu. Tādas vietas manī vienmēr iedzinušas skumjas un neizpratni. Lai gan dzīvesstāsti un likteņi taču ir visdažādākie, un ne jau man spriest par to, cik atbilstoša un godīga ir veco cilvēku atrašanās tur.
Pie tam, mēs sajaucāmies kā nekad un pat Pasaciņai notis no klavierēm nokrita un mēs palikām bez pavadījuma. :D
Tāpēc man ir lielas aizdomas, ka rīt 2 stundu vietā es korī pavadīšu vismaz 3.
Pie tam, mēs sajaucāmies kā nekad un pat Pasaciņai notis no klavierēm nokrita un mēs palikām bez pavadījuma. :D
Tāpēc man ir lielas aizdomas, ka rīt 2 stundu vietā es korī pavadīšu vismaz 3.
Gribēju jau rakstīt, ka šonedēļ beidzot sestdienu veltīšu sev, skatīšos filmas un tā, bet tad atcerējos, ka man taču nekas tāds neizdosies, nu neko darīt.
Šodienas dežurēšana bija ekstranūģīga, kad man jau šķita, ka izbraukšu cauri sveikā ar aiziešanu pakaļ puķēm, ieradās Džunis un laipni aicināja mani uztaisīt goda rakstus, kurus es daļēji saputroju un pēc tam centos noslēpt savu ķibeli.
Galu galā, rakstot vēstures kd, pār mani nāca mistiska apskaidrība, un es laikam izlēmu likt izvēles eksāmenu vēsturē. Noderēs vairāk, kā jebkurš cits, jo centralizētais. Pie tam, ja nu es peč 10 gadiem izdomāju kļūt par juristi? :D