Dažkārt man šķiet, ka intervijas žunālos ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem mani pārāk iedvesmo. Taču tā nebūtu es, ja pēc izlasīšanas man nerastos pārdomas. "Esmu tik jūtīgs mūzikā, ka varu raudāt jau pēc piecām minūtēm, jo mūzikas nervs manī ir atkailināts." Jā, tā ir arī ar mani, un varbūt tieši tāpēc šie vārdi mani uzrunā. Tas varbūt šķiet dīvaini arī man pašai, tomēr tā ir tā īpašā mūzikas "izlaišana" caur sevi, kad to sajūti ar katru nervu, sadzirdi katru skaņu. "Katram vajag kādu cilvēku, kas viņu iedvesmo. Nevis tādu, kas viņu visu laiku uzmundrina un liek ko darīt, drīzāk tādu, kurš tikai ar to, ka ir blakus, tevi padara labāku. Cilvēku, kas ar savu klātbūtni tev liek būt labākam, nekā tu vispār gribētu." Jā, man tāds ir. :]
|