Stāvēju pie loga un brīdi skatījos, kā sniegpārslas, jautri griezdamās, virpuļo pa gaisu, līdz beidzot pavisam viegli nokrīt uz zemes. Baltas, piesnigušas zemes. Sajutos tik labi un priecīgi par visu, tāda laime izlija caur mani. Cauri prātam izskrēja visādas labas domas, notikumi, cilvēki, prieks, pat sasmaidījos. Sasnigusi apkārtne tomēr visu padara tiiik gaišu, tīru, skaistu un svētīgu. Jā, pasaule kļūst gaišāka un arī citiem parādās vaīrāk labu domu. Ziema ir klāt un līdz ar to es sāku gaidīt Ziemassvētkus. :) Un tā pilnīgi noteikti piestāv manam lācīgajam sniega sunim. Un Tevi man patīk ķircināt. Es zinu, ka varbūt nav jauki visu laiku uzsvērt un pļāpāt it kā niekus par vienu un to pašu, tomēr arī šķietami mazsvarīgas lietas kādā brīdī var kļūt svarīgas. Sniegi snieg, zeme ziemas miegā mieg! |