Eh, pa dienu likās, ka ir tik daudz, ko rakstīt, bet šobrīd vienkārši nav iedvesmas. Prieciņš par teoriju, sirsniņā siltums un sāpoši vaigi no smiekliem, jo man tiešām kut.
Galvā jau kādu laiku skan:
"Viņa svārkus samērcēja, ejot cauri rudziem,
Viņa svārkus samērcēja, ejot cauri rudziem.
Ja kāds kādu satikt gājis, tas nav jāzin mums,
Ja kāds kādu noskūpstījis, tas ir noslēpums"
un tā vien gribas uzlikt galvā smaržojošu margrietiņu vainagu, uzvilkt balto vasaras kleitu, priecāties par sejā spīdošiem saules stariem un sasmaržot vasaru! ^^
Ak, jā. Šodienas lielais notikums bija mana vecāku vadāšana pa pilsētu. Sajutos tiešām forši, nebija vairs neviena uzbrauciena no tēta par to, ka es kaut ko ne tā daru, nebija apjukuma brīžu, kad uz ceļa nezinu, ko darīt. Kaut nu ātrāk man paveiktos ar eksāmeniem.
Traki, ka brīvlaiks pagājis, nepaspēju neko izdarīt.
Nokačāju kādas 3 Klāsa Vāveres sastādītās Lullabies plates, liekas, ka ir daudzsološas.
skan: |
Lullabies |