Man sāp kakls, tas nav forši. Gribas atkal redzēt/sajust Venēciju, bet mani biedē ilgais turp/atpakaļ ceļš un promnomājāmtevisbūšanas sajūta. Slinkums iet uz autoskolu, atkal jau. Šāds laiks uzdzen visai manāmu depresīvu noskaņu, gribas vienkārši vāļāties pa gultu un neko nedarīt. Jocīgi tērptais vīrietis dzejnieks, kurš šodienas skolas dzejas diena lasīja savus dzejoļus un dalījās dzejnieka pieredzē un dzīvesstāstā, man likās tik ļoti kaut kur redzēts. Tad atcerējos, ka vairākkārt esmu viņu manījusi vilcienā. Atminējos jocīgās cepures dēļ, kas manī viesa pārdomas par viņa gaumi un vēlmi valkāt tik savādas lietas.
|