Sapnis · un · mīlestība · - · tās · ir · visstiprākās · vielas.

āaah, tik milzīgs sajūtu un notikumu virpulis, ka pat nezinu, ar ko sākt. Tikai nesen esmu pārradusies mājās un gulējusi savā gultā un tūlīt jau atkal jādodas prom. Un tad atkal. Patiesībā nemaz īsti nesanāk atpūsties, lai gan, pf, ko gan es tik nogurdinošu daru? Laikam tāpēc, ka pilnasinīga atpūta manā izpratnē ir laiskošanās gultā līdz pusdienlaikam, tad vēlu brokastu un agru pusdienu apvienojums un pēcāk sauļošanās dārzā, skanot pieklusinātam mp3. Un, protams, neizpaliek vakarpastaigas ar zilās debesīs rietošu sauli, saldējumu, smiekliem un laimīgiem smaidiem.
Smieklīgi, vēl pat īsti nepaspēju izkrāmēt savus koferus, bet šodien jākrāmē no jauna. Tajos, šķiet, vēl mājo Jāņu smarža, kas man atbraukusi līdzi kopā ar Jāņu nakts vainagu. Āk, Jāņos tomēr ir tik savāda burvība, kas apņem ikvienu. Dziesmas ģitāras pavadījuma pie ugunskura līdz rīta gaismai, cilvēki vainagos, tālumā spīdošas daudzas mazas uguntiņas un rasā samirkušas kājas. Tas viss tik savādi ātri gar acīm nozibēja un nu prom ir. Attopos vien mājās ar novītušu vainagu un skaistām fotogrāfijām.
Domu juceklis manā galvā, jā.
Drīz būs tautastērps, būs koncerti, būs finālskate. Man nav bail, bet zinu, ka būs. Kā nekā nav joka lieta nonākt tik tālu un konkurēt ar labākajiem. Uh.

Gribas uz jūru. Kaut vai lietū, stāvot zem koka un gaidot kad pārstās līt. Bet kopā.