Laikapstākļi tādi savādi šodien – tikko spīdēja saule, nu jau mākoņi un lietus. Bet dažbrīd man gribas, lai aŗā dun, dārd un zibeņo, kamēr es, ieritinājusies zem siltas segas, dzeru karstu tēju un baidos. Tā baidīties man patīk, īpaši, ja blakus ir kāds ( >:] ), kam ieritināties azotē, kļūt mazai, mazītiņai un saprast, ka mani sargās no dažnedažādām pasaulīgām nebūšanām. Vakardiena „Sekss un lielpilsēta” dēļ ar tādu Sexandthecitydraudzeņievirzi. Bet kopumā man filma patika. Joprojām ieķiķinu par Samantu un suši, kad atceros. Un man sagribas aiziet uz kādu restorānu/kafē un glamūrīgi pavakariņot, pasūtot suši. Tam, bez šaubām, piederētos arī skaista kleita, kurpes, somiņa un pārējie piederumi. Šķiet Samanta+suši ir viena no manām mīļākajām filmas epizodēm, ja neskaita to, kurā Kerijai tika dāvāta Vivjenas Vestvudas kāzu kleita. Naktī jābūt vētrai, es jūtu! >:] |
Mēs salījām, braucot ar riteņiem, bet tas bija fōoorši. Braucot pāri sliedēm, man patika skats, kā lietus pieņemas spēkā. Klausos kubiešu mūziku un domāju, ka man nu ļoti, ļoti gribas uz turieni. Sauli, pludmali un visu to kubisko. Tā kā filmā, kas nu jau kādu laiku ierindojusies manu mīļāko filmu sarakstā. Varbūt iepriekšējā dzīvē esmu bijusi kubiete ar tumšu ādu, melnām matu cirtām, basām kājām un puķainu kleitu, kas vakaros uz ielas laiski dejo salsu, kamēr blakus vīri platmalēs, sēdēdami nolupušos atpūtas krēslos, pīpē cigārus. Kas zin!
|