Šodien jūtos ļoti pelnrušķīgi - esmu iztīrījusi pusmāju, par ko varu uzsist sev uz pleca un papriecāties. Līdz kaŗtējais remonta putekļu slānis noklāsies pār galdiņiem, kumodēm un grīdām.
Prieks, ka man ir dažas lieliskas idejas dāvanu sakarā mūsu īapšajā sakarā, bet par tām es svinīgi klusēšu. Cerams izdosies visas manas ieceres.
Kārtējais vakara riteņbrauciens bija pozitīvi jauks, ja neskaita neskaitāmos nobrāzumus un sasitumus, kuri radās vien dēļ tā, ka nesaprotamā kārtā kāds piesavinājies manas riteņbraukšanas magic skills.! :o
Un vēl es prātoju (jā, pēdējā laikā sanāk daudz prātot)par to, ka no vienas puses nevaru vien sagaidīt nākamo nedēļu, kad varēšu to vien darīt, kā laiski vārtīties zaļā zālē, uzņemt saulesstaru veselīgo neveselīgumu, varbūt jau peldēties un dienas vidū aizsnausties šūpuļtīklā, kamēr pārējie ālēsies ar mazo sunīti, kuru vēl ne reizi neesmu redzējusi, bet ļoti kāroju. Tomēr no otras puses ir TIK sasodīti skumīgi atstāt Tevi un visu un jo īpaši Tevi uz veselu nedēļu (lai gan kas tad ir nedēļa?). Un tad skumt un tajā pašā laiskajā diendusas guļā domāt par to, kā tev iet, ko tu dari, par to, ka man gribas pieglausties un samīļot bet vēl jāciešas. Tomēr tad jo salds ir atkalredzēšanās prieks, kas arī ir tā vērts! :]
Un jāaa, šodienas prātošanai pievienojas prātošana (aaāh, gluži kā Vinnijam Pūkam par meduspodiem) par to, cik skumīgi un vientulīgi ir būt slavenībai vai vienkārši bagātam cilvēkam ar milzu māju un visām tai piederošajām atribūtikām, kā baseiniem, džakūzi, tenisa kortiem, basketbola laukumiem un velnsviņuzina, kādām vēl ekstrām, ja nav ar ko to visu dalīt!
Bet pietiek, šķiet, tā es varētu aizdiskutēties līdz filosofēšanai par visdažādākajām globālajām un ne tik globālajām problēmām. :D
Čuči saldi! :]
jūtos: |
očeņ horošo! |
skan: |
That`s not my name- The ting tings |