ameba

au @ 9:26am: bērniem visvairāk patīk kliegt un skriet jeb vakar hostējām dārza ballīti 12 bērnudārzniekiem. mums bija sagatavotas dažas spēles, dažas stafetes, bet trīs stundas var pavadīt arī, haha, vienkārši dauzoties pa dārzu.
bērni ir forši. dārzi arī.
un pat pujenēs neviens nebija iebridis!

// mēs visi gājām kopā no bērnudārza un neviens bērns pa ceļam nepazuda! un puse bija uz riteņiem (ieskaitot mani).

smejmoon @ 11:10pm: jāskatās uz kolektīvajām stulbuma izpausmēm, kā uz spēli

rasbainieks @ 2:04pm:

au @ 12:43pm: cik ātri tie bērni aug jeb, domājot par nākamo ģimenes ceļojumu, kā pirmo atvērām mācību gada kalendāru.

// man likās, ka pirmklasniekiem ir divi papildus brīvlaiki, bet tikai viens un tas pats ziemas vidū. skumji.

au @ 12:34pm: atbraucu no nednogales Viļņā. jā, protams, skaisti, bet mums arī ir skaisti.
viļņa ir ļoti dzīvīga, ļoti, bet arī dārga.
tur viss zied, un cik labi, ka mums vēl viss tikai ziedēs.
abi bijām slimi, tā bija likteņa ļaunprātība - pirmajā aizmukšanā bez bērniem būt ar slikten sliktu pašsajūtu. (nākamais get-away laikam novembrī, tādi mums tie grafiki)
nostaigājām svētdien 10km gar Neri.
un jaunā Sapiegu pils burvīga.
brauciet uz viļņu, vilciens ir lielisks.

smejmoon @ 1:02pm: Cilvēce var vienlaikus uzturēt dzīvas ierobežotu skaitu idejas. Dažreiz idejas vēl paliek mākslā, dažreiz buramvārdos, bet jo mazāks to pielietojums, jo tās pazūd no mūsu apziņas.
Mēs zaudējam tehnoloģijas, prasmes, mēs zaudējam tradīcijas un to ekosistēmas. Zaudējam arī to, ko mēs nezinam, jo esam aizmirsuši.