čau ciba! pagājuši vairāk kā 4 gadi, kopš te kaut ko esmu bikstījusi. sagribējās atkal publiskot savas nelielās pārdomiņas par dzīvi.

Kad kāds apdraud manas dzīves harmoniju, tad gribas visu pamest. Kā arī rodas fizioloģiskas izmaiņa- auksti, ēdiens liekas izcili pretīgs un man nepatīk būt ar sevi kailai. Labāk ieritināties biezā vecā brāļa baikā zem divām segām un justies tik droši, ka var nākt, kas nākdams. Un vienmēr arī pienāk - rīts.