Kad kāds apdraud manas dzīves harmoniju, tad gribas visu pamest. Kā arī rodas fizioloģiskas izmaiņa- auksti, ēdiens liekas izcili pretīgs un man nepatīk būt ar sevi kailai. Labāk ieritināties biezā vecā brāļa baikā zem divām segām un justies tik droši, ka var nākt, kas nākdams. Un vienmēr arī pienāk - rīts.
Cerība, ka TEV nav taisnība par to... Cerība, ka labi sapņi tomēr piepildās:) Un naktstauriņu vakari attālinās....bet zvaigzne bija viena..vienu brīdi.. UN lai arī kā daļa no tā vienmēr būs manī..lai arī būs citas sirdis un jūtas...