Luīze

nu, un tad es ķēros pie lietas - vācietis, kas runā krieviski un dzīvo Latvijā, nedaudz sažuvis un nepievilcīgs, vārdu sakot, pārbaudījums gan manam pieredzes trūkumam, gan jebkuram, kuram ir acis, bet es sevi mierinu, ka labāk uzreiz lai tad nāk viss ļaunākais, vismaz pašā sākumā skaidrs, vai pavilkšu. un, lai gan uz mirkli caur smadzenēm izskrēja doma par to, ko gan es daru ar savu dzīvi, vispār bija normāli, man tapa skaidrs, kā jūtas ārsti, kad viņiem jādara visādas preteklības visādiem pretekļiem - subjekts kļūst par objektu, cilvēks kļūst par līdzekli, ne mērķi, etc.