|
Februāris 5., 2016
amanita | 10:40 Šodien, kad virs Zemgales modās koši zilas debesis, saule leca tik skaista un liela, lauki ar ziemājiem mirdzēja koši zaļi, uz tiem ganījās stirnas, bet ceļmalas kokos tupēja resni vanagi, es braucu uz darbu un visu ceļu smaidīju. Sirdī pilnīgs pavasaris. Tuvojoties Rīgai, saradās arvien vairāk mākoņu un pasaule vairs nemirdzēja tik koši, bet dienai bija iedots pareizais starts.
Drīz būs tas gadalaiks, kad man ļoti patīk tā garā braukšana uz darbu. Kad ik dienu var vērot, kā mostas zaļums, kā pārrodas putni un pasaule atplaukst. Tad es daudz smaidu savā nodabā.
Ļoti lirisks noskaņojums man šodien. Labi, ka piektdiena. Žēl, ka darbu tik daudz. :)
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |