|
Janvāris 20., 2015
amanita | 18:32 - Mati Šausmīgi sievišķīgas pārdomas. Pieteicos pie friziera (jūs nevarat iedomāties, cik reti es eju pie frizieriem) un tagad mokos, nevarot saprast, ko tad darīt ar to savu bardaku uz galvas. Pavisam nost nevar griezt, jo Karlīna to vien gaida, kad varēs ieķerties manos matos, pievilkt aiz tiem mani sev klāt un iekost degunā, sirsnīgi iecērtot tajā divus zobus. Un ko ar krāsu? Esmu tik ļoti saaugusi ar rižo, ka man bieži (piemēram, pagājušonedēļ divas svešas sievietes) prasa, vai tā ir mana dabīgā matu krāsa? It kā gribas ko citu. Bet zinu, ka tas tik uz brīdi, jo, apskrējusi līkumu, tāpat kā allaž atgriezīšos pie rudajiem toņiem. Jā, tādas sievišķīgas pārdomas, kuras noteikti finalizēsies ar to, ka vīrs pat nepamanīs, ka esmu bijusi pie friziera. :)
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |