|
Maijs 19., 2014
amanita | 11:21 - uguns Pēc šīs nakts ugunsgrēka kaimiņos man kādu laiku būs paranoja no tā, ka kaut kas var nodegt. Labi, ka aktīvā kamīna sezona cauri. Stāvēt divos naktī uz tukšas ielas absolūtā klusumā un vērot, kā rūkdamas liesmas apēd visu, kas tām ceļā, un līdz ar dzirksteļu mākoņiem pazūd kaut kur debesīs virs koku galotnēm... Tāda bezspēcības un tukšuma sajūta. Stāvi un turi īkšķus, kaut neparādītos neviena, pat ne vismazākā, vēja pūsmiņa, kas liesmas varētu pārnest uz blakus esošajām mājām. Tik atviegloti es sen nebiju nopūtusies, kā šonakt, kad ielas galā pamanīju ugunsdzēsēju gaismas.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |