|
|
|
Februāris 13., 2011
23:13
man šodien visu laiku salst. salst pārkurinātā mašīnā, salst pie kamīna, salst ar siltām domām galvā.
mani glābj tikai doma par milzīgo dūnu segu, kas mani gaida augšā. es tur ieritināšos, iekūņošos un beidzot sasilšu.
ziema mani ir nogurdinājusi. daudzās drēbju kārtas, zābaki, sniegs, apkārt klejojošie baciļi, tumsa, ka nav zaļas zāles, daudzo putnu un laisko kaķu pagalmā. jā, pat kaķi izskatās sabozušies un steidzīgi. es domās dzīvoju jau pavasarī. pirmajās siltajās dienās, kad daba pēkšņi pāris dienu laikā kā tāda salūta raķete izšauj ārā visu dzīvo - pumpurus, ziedus, putnus, zāli, plencīšus piesaulītē, daudzos kukaiņus, kuri pēkšņi sāk rosīties. es fantazēju par to, kā nesīšu veco stūra dīvānu uz nojumi un ierīkošu tur savu mazo guļamistabas filiāli, kur mēs abi ar Krišjāni varēsim snaust pusdienlaikā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
